"Noras Ikstenas nelielā romāna "Dzīves svinēšana" lasīšana visupirms ir estētisks pārdzīvojums. Rakstniece ir salīdzinoši jauna, dzimusi 1969. gadā, bet viņai noteikti ir sena dvēsele. Katrā ziņā viņas mākslinieciskais devums ir ļoti pilnīgs un domas pilnas brieduma. (..)
Nosaukums "Dzīves svinēšana" liktu gaidīt dzīves apliecinošu dzīves attēlojumu lai arī varbūt minorā bet romāna noskaņa ir nopietna, smeldzīga dīvaini nereāla un skaisti vieda. (..)
Grāmatas sākumā Eleonora ir tikko mirusi, un saskaņā ar viņas vēlēšanos tiek ielūgti septiņi meitai nepazīstami cilvēki. Pēc bērēm mazā svīta sapulcējas Eleonoras mājā, un nakts gaitā katrs no viesiem stāsta par savu saistību un saitēm ar mirušo. Stāsti ir līdzīgi sapņiem, pārdabiski jā, rodas vēlēšanās tos saukt par romantiskiem, jo gan teksta tonis un izsmalcinātā un perfektā kompozīcija liek domāt par Karenu Bliksenu. (..)

Jura Podnieka filmu studija Rīgā gatavo grāmatas ekranizējumu. Varbūt noskaņas un universa sajūtas radīšanai nākamiem lasītājiem noderēs informācija, ka filmai, manuprāt, būtu jākļūst par kaut ko līdzīgu Jites Reksas "Izoldei"."

Krista Lēve Poulsena, "Børsen"